Izglītotā sabiedrībā ātrās palīdzības mediķus pieņemts uzskatīt par cienījamas un ļoti vajadzīgas profesijas pārstāvjiem, jo viņi ir tie, kas steidzas palīgā pēkšņu veselības problēmu gadījumā, raksta laikraksts Ziemļlatvija un portāls ziemllatvija.lv.
Taču nereti mediķi nonāk situācijās, kas sagādā netīkamas emocijas un reizēm pat domas par aiziešanu no darba. Šoreiz nebūs stāsts par ātrās palīdzības mediķu niecīgo atalgojumu vai savu laiku nokalpojušām mašīnām un neizbraucamiem vai neizbrienamiem ceļiem, bet gan par cilvēku attieksmi, kas bieži vien robežojas ar klaju nekaunību.
Šonedēļ “Ziemeļlatvija” uzklausīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra mediķu brigādes stāstu par piedzīvoto Valkā. Jāteic, ka mediķi nav no tiem, kas bieži ierodas redakcijā, lai pastāstītu par nebūšanām vai savu sāpi. Drīzāk, ieraugot šīs profesijas pārstāvjus, jādomā, ka tiešām ir noticis kaut kas ārkārtējs.
Taču aizvadītajā nedēļā piedzīvotais Valkas centrā pie veikala “top!” tik ļoti sarūgtinājis abus ātrās palīdzības darbiniekus (šoreiz viņu vārdus neminēsim, bet tie redakcijai ir zināmi), ka viņi nolēma par to pastāstīt laikraksta veidotājiem un lūgt līdzcilvēkus būt saprotošākiem, pieklājīgākiem un ar savu izturēšanos netraucēt mediķus profesionāli veikt savus pienākumus – cilvēkam sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābt viņa dzīvību.
Apkārtējo attieksme bieži vien traucē un novērš no galvenajiem pienākumiem. Diemžēl cilvēki neaizdomājas, ka arī ārsti ir tikai cilvēki, kuri jūt, dzird, un arī viņiem ir savas emocijas un stresa izturības pakāpe.
Mediķe stāsta, ka aizvadītajā nedēļā ap pulksten 19 brigāde saņēmusi izsaukumu Valkā pie veikala “top!”. Brigāde atradās Strenčos, tāpēc, lai nokļūtu līdz 30 kilometrus attālajai Valkai, ceļā bijis jāpavada 15 minūtes (normatīvajos dokumentos noteikts, ka lauku apvidū, lai nokļūtu pie pacienta, ceļā var pavadīt līdz 25 minūtēm).
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
